Definify.com
Definition 2024
consultaturus
consultaturus
Latin
Participle
cōnsultātūrus m (feminine cōnsultātūra, neuter cōnsultātūrum); first/second declension
- about to consider
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | cōnsultātūrus | cōnsultātūra | cōnsultātūrum | cōnsultātūrī | cōnsultātūrae | cōnsultātūra | |
| genitive | cōnsultātūrī | cōnsultātūrae | cōnsultātūrī | cōnsultātūrōrum | cōnsultātūrārum | cōnsultātūrōrum | |
| dative | cōnsultātūrō | cōnsultātūrō | cōnsultātūrīs | ||||
| accusative | cōnsultātūrum | cōnsultātūram | cōnsultātūrum | cōnsultātūrōs | cōnsultātūrās | cōnsultātūra | |
| ablative | cōnsultātūrō | cōnsultātūrā | cōnsultātūrō | cōnsultātūrīs | |||
| vocative | cōnsultātūre | cōnsultātūra | cōnsultātūrum | cōnsultātūrī | cōnsultātūrae | cōnsultātūra | |