Definify.com
Definition 2024
contaminaturus
contaminaturus
Latin
Participle
contāminātūrus m (feminine contāminātūra, neuter contāminātūrum); first/second declension
- about to contaminate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | contāminātūrus | contāminātūra | contāminātūrum | contāminātūrī | contāminātūrae | contāminātūra | |
| genitive | contāminātūrī | contāminātūrae | contāminātūrī | contāminātūrōrum | contāminātūrārum | contāminātūrōrum | |
| dative | contāminātūrō | contāminātūrō | contāminātūrīs | ||||
| accusative | contāminātūrum | contāminātūram | contāminātūrum | contāminātūrōs | contāminātūrās | contāminātūra | |
| ablative | contāminātūrō | contāminātūrā | contāminātūrō | contāminātūrīs | |||
| vocative | contāminātūre | contāminātūra | contāminātūrum | contāminātūrī | contāminātūrae | contāminātūra | |