Definify.com
Definition 2024
contaminatus
contaminatus
Latin
Participle
contāminātus m (feminine contāmināta, neuter contāminātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | contāminātus | contāmināta | contāminātum | contāminātī | contāminātae | contāmināta | |
| genitive | contāminātī | contāminātae | contāminātī | contāminātōrum | contāminātārum | contāminātōrum | |
| dative | contāminātō | contāminātō | contāminātīs | ||||
| accusative | contāminātum | contāminātam | contāminātum | contāminātōs | contāminātās | contāmināta | |
| ablative | contāminātō | contāminātā | contāminātō | contāminātīs | |||
| vocative | contāmināte | contāmināta | contāminātum | contāminātī | contāminātae | contāmināta | |
References
- contaminatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- contaminatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- Félix Gaffiot (1934), “contaminatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.
- Meissner, Carl; Auden, Henry William (1894) Latin Phrase-Book, London: Macmillan and Co.
- to be vicious, criminal: vitiis, sceleribus inquinatum, contaminatum, obrutum esse
- to be vicious, criminal: vitiis, sceleribus inquinatum, contaminatum, obrutum esse