Definify.com
Definition 2025
contemeraturus
contemeraturus
Latin
Participle
contemerātūrus m (feminine contemerātūra, neuter contemerātūrum); first/second declension
- about to pollute
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | contemerātūrus | contemerātūra | contemerātūrum | contemerātūrī | contemerātūrae | contemerātūra | |
| genitive | contemerātūrī | contemerātūrae | contemerātūrī | contemerātūrōrum | contemerātūrārum | contemerātūrōrum | |
| dative | contemerātūrō | contemerātūrō | contemerātūrīs | ||||
| accusative | contemerātūrum | contemerātūram | contemerātūrum | contemerātūrōs | contemerātūrās | contemerātūra | |
| ablative | contemerātūrō | contemerātūrā | contemerātūrō | contemerātūrīs | |||
| vocative | contemerātūre | contemerātūra | contemerātūrum | contemerātūrī | contemerātūrae | contemerātūra | |