Definify.com
Definition 2025
contemplaturus
contemplaturus
Latin
Participle
contemplātūrus m (feminine contemplātūra, neuter contemplātūrum); first/second declension
- about to observe
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | contemplātūrus | contemplātūra | contemplātūrum | contemplātūrī | contemplātūrae | contemplātūra | |
| genitive | contemplātūrī | contemplātūrae | contemplātūrī | contemplātūrōrum | contemplātūrārum | contemplātūrōrum | |
| dative | contemplātūrō | contemplātūrō | contemplātūrīs | ||||
| accusative | contemplātūrum | contemplātūram | contemplātūrum | contemplātūrōs | contemplātūrās | contemplātūra | |
| ablative | contemplātūrō | contemplātūrā | contemplātūrō | contemplātūrīs | |||
| vocative | contemplātūre | contemplātūra | contemplātūrum | contemplātūrī | contemplātūrae | contemplātūra | |