Definify.com
Definition 2024
contristatus
contristatus
Latin
Participle
contristātus m (feminine contristāta, neuter contristātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | contristātus | contristāta | contristātum | contristātī | contristātae | contristāta | |
| genitive | contristātī | contristātae | contristātī | contristātōrum | contristātārum | contristātōrum | |
| dative | contristātō | contristātō | contristātīs | ||||
| accusative | contristātum | contristātam | contristātum | contristātōs | contristātās | contristāta | |
| ablative | contristātō | contristātā | contristātō | contristātīs | |||
| vocative | contristāte | contristāta | contristātum | contristātī | contristātae | contristāta | |