Definify.com
Definition 2024
contuiturus
contuiturus
Latin
Participle
contuitūrus m (feminine contuitūra, neuter contuitūrum); first/second declension
- about to survey
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | contuitūrus | contuitūra | contuitūrum | contuitūrī | contuitūrae | contuitūra | |
| genitive | contuitūrī | contuitūrae | contuitūrī | contuitūrōrum | contuitūrārum | contuitūrōrum | |
| dative | contuitūrō | contuitūrō | contuitūrīs | ||||
| accusative | contuitūrum | contuitūram | contuitūrum | contuitūrōs | contuitūrās | contuitūra | |
| ablative | contuitūrō | contuitūrā | contuitūrō | contuitūrīs | |||
| vocative | contuitūre | contuitūra | contuitūrum | contuitūrī | contuitūrae | contuitūra | |