Definify.com
Definition 2024
conventurus
conventurus
Latin
Participle
conventūrus m (feminine conventūra, neuter conventūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | conventūrus | conventūra | conventūrum | conventūrī | conventūrae | conventūra | |
| genitive | conventūrī | conventūrae | conventūrī | conventūrōrum | conventūrārum | conventūrōrum | |
| dative | conventūrō | conventūrō | conventūrīs | ||||
| accusative | conventūrum | conventūram | conventūrum | conventūrōs | conventūrās | conventūra | |
| ablative | conventūrō | conventūrā | conventūrō | conventūrīs | |||
| vocative | conventūre | conventūra | conventūrum | conventūrī | conventūrae | conventūra | |