Definify.com
Definition 2024
conviciaturus
conviciaturus
Latin
Participle
convīciātūrus m (feminine convīciātūra, neuter convīciātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | convīciātūrus | convīciātūra | convīciātūrum | convīciātūrī | convīciātūrae | convīciātūra | |
| genitive | convīciātūrī | convīciātūrae | convīciātūrī | convīciātūrōrum | convīciātūrārum | convīciātūrōrum | |
| dative | convīciātūrō | convīciātūrō | convīciātūrīs | ||||
| accusative | convīciātūrum | convīciātūram | convīciātūrum | convīciātūrōs | convīciātūrās | convīciātūra | |
| ablative | convīciātūrō | convīciātūrā | convīciātūrō | convīciātūrīs | |||
| vocative | convīciātūre | convīciātūra | convīciātūrum | convīciātūrī | convīciātūrae | convīciātūra | |