Definify.com
Definition 2024
convocaturus
convocaturus
Latin
Participle
convocātūrus m (feminine convocātūra, neuter convocātūrum); first/second declension
- about to assemble
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | convocātūrus | convocātūra | convocātūrum | convocātūrī | convocātūrae | convocātūra | |
| genitive | convocātūrī | convocātūrae | convocātūrī | convocātūrōrum | convocātūrārum | convocātūrōrum | |
| dative | convocātūrō | convocātūrō | convocātūrīs | ||||
| accusative | convocātūrum | convocātūram | convocātūrum | convocātūrōs | convocātūrās | convocātūra | |
| ablative | convocātūrō | convocātūrā | convocātūrō | convocātūrīs | |||
| vocative | convocātūre | convocātūra | convocātūrum | convocātūrī | convocātūrae | convocātūra | |