Definify.com
Definition 2024
convolaturus
convolaturus
Latin
Participle
cōnvolātūrus m (feminine cōnvolātūra, neuter cōnvolātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | cōnvolātūrus | cōnvolātūra | cōnvolātūrum | cōnvolātūrī | cōnvolātūrae | cōnvolātūra | |
| genitive | cōnvolātūrī | cōnvolātūrae | cōnvolātūrī | cōnvolātūrōrum | cōnvolātūrārum | cōnvolātūrōrum | |
| dative | cōnvolātūrō | cōnvolātūrō | cōnvolātūrīs | ||||
| accusative | cōnvolātūrum | cōnvolātūram | cōnvolātūrum | cōnvolātūrōs | cōnvolātūrās | cōnvolātūra | |
| ablative | cōnvolātūrō | cōnvolātūrā | cōnvolātūrō | cōnvolātūrīs | |||
| vocative | cōnvolātūre | cōnvolātūra | cōnvolātūrum | cōnvolātūrī | cōnvolātūrae | cōnvolātūra | |