Definify.com
Definition 2024
convoluturus
convoluturus
Latin
Participle
convolūtūrus m (feminine convolūtūra, neuter convolūtūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | convolūtūrus | convolūtūra | convolūtūrum | convolūtūrī | convolūtūrae | convolūtūra | |
| genitive | convolūtūrī | convolūtūrae | convolūtūrī | convolūtūrōrum | convolūtūrārum | convolūtūrōrum | |
| dative | convolūtūrō | convolūtūrō | convolūtūrīs | ||||
| accusative | convolūtūrum | convolūtūram | convolūtūrum | convolūtūrōs | convolūtūrās | convolūtūra | |
| ablative | convolūtūrō | convolūtūrā | convolūtūrō | convolūtūrīs | |||
| vocative | convolūtūre | convolūtūra | convolūtūrum | convolūtūrī | convolūtūrae | convolūtūra | |