Definify.com
Definition 2024
cooptaturus
cooptaturus
Latin
Participle
cooptātūrus m (feminine cooptātūra, neuter cooptātūrum); first/second declension
- about to choose
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | cooptātūrus | cooptātūra | cooptātūrum | cooptātūrī | cooptātūrae | cooptātūra | |
| genitive | cooptātūrī | cooptātūrae | cooptātūrī | cooptātūrōrum | cooptātūrārum | cooptātūrōrum | |
| dative | cooptātūrō | cooptātūrō | cooptātūrīs | ||||
| accusative | cooptātūrum | cooptātūram | cooptātūrum | cooptātūrōs | cooptātūrās | cooptātūra | |
| ablative | cooptātūrō | cooptātūrā | cooptātūrō | cooptātūrīs | |||
| vocative | cooptātūre | cooptātūra | cooptātūrum | cooptātūrī | cooptātūrae | cooptātūra | |