Definify.com
Definition 2024
cooptatus
cooptatus
Latin
Participle
cooptātus m (feminine cooptāta, neuter cooptātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | cooptātus | cooptāta | cooptātum | cooptātī | cooptātae | cooptāta | |
| genitive | cooptātī | cooptātae | cooptātī | cooptātōrum | cooptātārum | cooptātōrum | |
| dative | cooptātō | cooptātō | cooptātīs | ||||
| accusative | cooptātum | cooptātam | cooptātum | cooptātōs | cooptātās | cooptāta | |
| ablative | cooptātō | cooptātā | cooptātō | cooptātīs | |||
| vocative | cooptāte | cooptāta | cooptātum | cooptātī | cooptātae | cooptāta | |