Definify.com
Definition 2024
copulaturus
copulaturus
Latin
Participle
cōpulātūrus m (feminine cōpulātūra, neuter cōpulātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | cōpulātūrus | cōpulātūra | cōpulātūrum | cōpulātūrī | cōpulātūrae | cōpulātūra | |
| genitive | cōpulātūrī | cōpulātūrae | cōpulātūrī | cōpulātūrōrum | cōpulātūrārum | cōpulātūrōrum | |
| dative | cōpulātūrō | cōpulātūrō | cōpulātūrīs | ||||
| accusative | cōpulātūrum | cōpulātūram | cōpulātūrum | cōpulātūrōs | cōpulātūrās | cōpulātūra | |
| ablative | cōpulātūrō | cōpulātūrā | cōpulātūrō | cōpulātūrīs | |||
| vocative | cōpulātūre | cōpulātūra | cōpulātūrum | cōpulātūrī | cōpulātūrae | cōpulātūra | |