Definify.com
Definition 2024
corrugaturus
corrugaturus
Latin
Participle
corrūgātūrus m (feminine corrūgātūra, neuter corrūgātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | corrūgātūrus | corrūgātūra | corrūgātūrum | corrūgātūrī | corrūgātūrae | corrūgātūra | |
| genitive | corrūgātūrī | corrūgātūrae | corrūgātūrī | corrūgātūrōrum | corrūgātūrārum | corrūgātūrōrum | |
| dative | corrūgātūrō | corrūgātūrō | corrūgātūrīs | ||||
| accusative | corrūgātūrum | corrūgātūram | corrūgātūrum | corrūgātūrōs | corrūgātūrās | corrūgātūra | |
| ablative | corrūgātūrō | corrūgātūrā | corrūgātūrō | corrūgātūrīs | |||
| vocative | corrūgātūre | corrūgātūra | corrūgātūrum | corrūgātūrī | corrūgātūrae | corrūgātūra | |