Definify.com
Definition 2024
crematus
crematus
Latin
Participle
cremātus m (feminine cremāta, neuter cremātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | cremātus | cremāta | cremātum | cremātī | cremātae | cremāta | |
genitive | cremātī | cremātae | cremātī | cremātōrum | cremātārum | cremātōrum | |
dative | cremātō | cremātō | cremātīs | ||||
accusative | cremātum | cremātam | cremātum | cremātōs | cremātās | cremāta | |
ablative | cremātō | cremātā | cremātō | cremātīs | |||
vocative | cremāte | cremāta | cremātum | cremātī | cremātae | cremāta |
References
- CREMATUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)