Definify.com
Definition 2024
cretaceus
cretaceus
Latin
Adjective
crētāceus m (feminine crētācea, neuter crētāce.um); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | crētāceus | crētācea | crētāceum | crētāceī | crētāceae | crētācea | |
genitive | crētāceī | crētāceae | crētāceī | crētāceōrum | crētāceārum | crētāceōrum | |
dative | crētāceō | crētāceō | crētāceīs | ||||
accusative | crētāceum | crētāceam | crētāceum | crētāceōs | crētāceās | crētācea | |
ablative | crētāceō | crētāceā | crētāceō | crētāceīs | |||
vocative | crētācee | crētācea | crētāceum | crētāceī | crētāceae | crētācea |
References
- cretaceus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “cretaceus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.