Definify.com
Definition 2024
criminatio
criminatio
Latin
Noun
crīminātiō f (genitive crīminātiōnis); third declension
Inflection
Third declension.
Case | Singular | Plural |
---|---|---|
nominative | crīminātiō | crīminātiōnēs |
genitive | crīminātiōnis | crīminātiōnum |
dative | crīminātiōnī | crīminātiōnibus |
accusative | crīminātiōnem | crīminātiōnēs |
ablative | crīminātiōne | crīminātiōnibus |
vocative | crīminātiō | crīminātiōnēs |
References
- criminatio in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- criminatio in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- Félix Gaffiot (1934), “criminatio”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.