Definify.com
Definition 2024
criminatus
criminatus
Latin
Participle
crīminātus m (feminine crīmināta, neuter crīminātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | crīminātus | crīmināta | crīminātum | crīminātī | crīminātae | crīmināta | |
| genitive | crīminātī | crīminātae | crīminātī | crīminātōrum | crīminātārum | crīminātōrum | |
| dative | crīminātō | crīminātō | crīminātīs | ||||
| accusative | crīminātum | crīminātam | crīminātum | crīminātōs | crīminātās | crīmināta | |
| ablative | crīminātō | crīminātā | crīminātō | crīminātīs | |||
| vocative | crīmināte | crīmināta | crīminātum | crīminātī | crīminātae | crīmināta | |