Definify.com
Definition 2024
cruciaturus
cruciaturus
Latin
Participle
cruciātūrus m (feminine cruciātūra, neuter cruciātūrum); first/second declension
- about to crucify
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | cruciātūrus | cruciātūra | cruciātūrum | cruciātūrī | cruciātūrae | cruciātūra | |
| genitive | cruciātūrī | cruciātūrae | cruciātūrī | cruciātūrōrum | cruciātūrārum | cruciātūrōrum | |
| dative | cruciātūrō | cruciātūrō | cruciātūrīs | ||||
| accusative | cruciātūrum | cruciātūram | cruciātūrum | cruciātūrōs | cruciātūrās | cruciātūra | |
| ablative | cruciātūrō | cruciātūrā | cruciātūrō | cruciātūrīs | |||
| vocative | cruciātūre | cruciātūra | cruciātūrum | cruciātūrī | cruciātūrae | cruciātūra | |