Definify.com
Definition 2024
cruentatus
cruentatus
Latin
Participle
cruentātus m (feminine cruentāta, neuter cruentātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | cruentātus | cruentāta | cruentātum | cruentātī | cruentātae | cruentāta | |
| genitive | cruentātī | cruentātae | cruentātī | cruentātōrum | cruentātārum | cruentātōrum | |
| dative | cruentātō | cruentātō | cruentātīs | ||||
| accusative | cruentātum | cruentātam | cruentātum | cruentātōs | cruentātās | cruentāta | |
| ablative | cruentātō | cruentātā | cruentātō | cruentātīs | |||
| vocative | cruentāte | cruentāta | cruentātum | cruentātī | cruentātae | cruentāta | |