Definify.com
Definition 2024
cumulaturus
cumulaturus
Latin
Participle
cumulātūrus m (feminine cumulātūra, neuter cumulātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | cumulātūrus | cumulātūra | cumulātūrum | cumulātūrī | cumulātūrae | cumulātūra | |
| genitive | cumulātūrī | cumulātūrae | cumulātūrī | cumulātūrōrum | cumulātūrārum | cumulātūrōrum | |
| dative | cumulātūrō | cumulātūrō | cumulātūrīs | ||||
| accusative | cumulātūrum | cumulātūram | cumulātūrum | cumulātūrōs | cumulātūrās | cumulātūra | |
| ablative | cumulātūrō | cumulātūrā | cumulātūrō | cumulātūrīs | |||
| vocative | cumulātūre | cumulātūra | cumulātūrum | cumulātūrī | cumulātūrae | cumulātūra | |