Definify.com
Definition 2025
cunctaturus
cunctaturus
Latin
Participle
cunctātūrus m (feminine cunctātūra, neuter cunctātūrum); first/second declension
- about to delay
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | cunctātūrus | cunctātūra | cunctātūrum | cunctātūrī | cunctātūrae | cunctātūra | |
| genitive | cunctātūrī | cunctātūrae | cunctātūrī | cunctātūrōrum | cunctātūrārum | cunctātūrōrum | |
| dative | cunctātūrō | cunctātūrō | cunctātūrīs | ||||
| accusative | cunctātūrum | cunctātūram | cunctātūrum | cunctātūrōs | cunctātūrās | cunctātūra | |
| ablative | cunctātūrō | cunctātūrā | cunctātūrō | cunctātūrīs | |||
| vocative | cunctātūre | cunctātūra | cunctātūrum | cunctātūrī | cunctātūrae | cunctātūra | |