Definify.com
Definition 2024
cunctatus
cunctatus
Latin
Participle
cūnctātus m (feminine cūnctāta, neuter cūnctātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | cūnctātus | cūnctāta | cūnctātum | cūnctātī | cūnctātae | cūnctāta | |
| genitive | cūnctātī | cūnctātae | cūnctātī | cūnctātōrum | cūnctātārum | cūnctātōrum | |
| dative | cūnctātō | cūnctātō | cūnctātīs | ||||
| accusative | cūnctātum | cūnctātam | cūnctātum | cūnctātōs | cūnctātās | cūnctāta | |
| ablative | cūnctātō | cūnctātā | cūnctātō | cūnctātīs | |||
| vocative | cūnctāte | cūnctāta | cūnctātum | cūnctātī | cūnctātae | cūnctāta | |
References
- cunctatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “cunctatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.