Definify.com
Definition 2024
cuneaturus
cuneaturus
Latin
Participle
cuneātūrus m (feminine cuneātūra, neuter cuneātūrum); first/second declension
- about to wedge
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | cuneātūrus | cuneātūra | cuneātūrum | cuneātūrī | cuneātūrae | cuneātūra | |
| genitive | cuneātūrī | cuneātūrae | cuneātūrī | cuneātūrōrum | cuneātūrārum | cuneātūrōrum | |
| dative | cuneātūrō | cuneātūrō | cuneātūrīs | ||||
| accusative | cuneātūrum | cuneātūram | cuneātūrum | cuneātūrōs | cuneātūrās | cuneātūra | |
| ablative | cuneātūrō | cuneātūrā | cuneātūrō | cuneātūrīs | |||
| vocative | cuneātūre | cuneātūra | cuneātūrum | cuneātūrī | cuneātūrae | cuneātūra | |