Definify.com
Definition 2025
cupiturus
cupiturus
Latin
Participle
cupītūrus m (feminine cupītūra, neuter cupītūrum); first/second declension
- about to be desired
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | cupītūrus | cupītūra | cupītūrum | cupītūrī | cupītūrae | cupītūra | |
| genitive | cupītūrī | cupītūrae | cupītūrī | cupītūrōrum | cupītūrārum | cupītūrōrum | |
| dative | cupītūrō | cupītūrō | cupītūrīs | ||||
| accusative | cupītūrum | cupītūram | cupītūrum | cupītūrōs | cupītūrās | cupītūra | |
| ablative | cupītūrō | cupītūrā | cupītūrō | cupītūrīs | |||
| vocative | cupītūre | cupītūra | cupītūrum | cupītūrī | cupītūrae | cupītūra | |