Definify.com
Definition 2024
custoditurus
custoditurus
Latin
Participle
custōdītūrus m (feminine custōdītūra, neuter custōdītūrum); first/second declension
- about to guard
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | custōdītūrus | custōdītūra | custōdītūrum | custōdītūrī | custōdītūrae | custōdītūra | |
| genitive | custōdītūrī | custōdītūrae | custōdītūrī | custōdītūrōrum | custōdītūrārum | custōdītūrōrum | |
| dative | custōdītūrō | custōdītūrō | custōdītūrīs | ||||
| accusative | custōdītūrum | custōdītūram | custōdītūrum | custōdītūrōs | custōdītūrās | custōdītūra | |
| ablative | custōdītūrō | custōdītūrā | custōdītūrō | custōdītūrīs | |||
| vocative | custōdītūre | custōdītūra | custōdītūrum | custōdītūrī | custōdītūrae | custōdītūra | |