Definify.com
Definition 2024
dativus
dativus
Latin
Etymology
From dō (“to give”) + -īvus (adjective suffix), a calque of Ancient Greek δοτικός (dotikós).
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /daˈtiː.wus/, [daˈtiː.wʊs]
Adjective
datīvus m (feminine datīva, neuter datīvum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | datīvus | datīva | datīvum | datīvī | datīvae | datīva | |
| genitive | datīvī | datīvae | datīvī | datīvōrum | datīvārum | datīvōrum | |
| dative | datīvō | datīvō | datīvīs | ||||
| accusative | datīvum | datīvam | datīvum | datīvōs | datīvās | datīva | |
| ablative | datīvō | datīvā | datīvō | datīvīs | |||
| vocative | datīve | datīva | datīvum | datīvī | datīvae | datīva | |
Descendants
References
- dativus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- DATIVUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
- Félix Gaffiot (1934), “dativus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.