Definify.com
Definition 2024
dealbaturus
dealbaturus
Latin
Participle
dealbātūrus m (feminine dealbātūra, neuter dealbātūrum); first/second declension
- about to whitewash
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dealbātūrus | dealbātūra | dealbātūrum | dealbātūrī | dealbātūrae | dealbātūra | |
| genitive | dealbātūrī | dealbātūrae | dealbātūrī | dealbātūrōrum | dealbātūrārum | dealbātūrōrum | |
| dative | dealbātūrō | dealbātūrō | dealbātūrīs | ||||
| accusative | dealbātūrum | dealbātūram | dealbātūrum | dealbātūrōs | dealbātūrās | dealbātūra | |
| ablative | dealbātūrō | dealbātūrā | dealbātūrō | dealbātūrīs | |||
| vocative | dealbātūre | dealbātūra | dealbātūrum | dealbātūrī | dealbātūrae | dealbātūra | |