Definify.com
Definition 2024
decertaturus
decertaturus
Latin
Participle
dēcertātūrus m (feminine dēcertātūra, neuter dēcertātūrum); first/second declension
- about to dispute
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēcertātūrus | dēcertātūra | dēcertātūrum | dēcertātūrī | dēcertātūrae | dēcertātūra | |
| genitive | dēcertātūrī | dēcertātūrae | dēcertātūrī | dēcertātūrōrum | dēcertātūrārum | dēcertātūrōrum | |
| dative | dēcertātūrō | dēcertātūrō | dēcertātūrīs | ||||
| accusative | dēcertātūrum | dēcertātūram | dēcertātūrum | dēcertātūrōs | dēcertātūrās | dēcertātūra | |
| ablative | dēcertātūrō | dēcertātūrā | dēcertātūrō | dēcertātūrīs | |||
| vocative | dēcertātūre | dēcertātūra | dēcertātūrum | dēcertātūrī | dēcertātūrae | dēcertātūra | |