Definify.com
Definition 2024
decertatus
decertatus
Latin
Participle
dēcertātus m (feminine dēcertāta, neuter dēcertātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēcertātus | dēcertāta | dēcertātum | dēcertātī | dēcertātae | dēcertāta | |
| genitive | dēcertātī | dēcertātae | dēcertātī | dēcertātōrum | dēcertātārum | dēcertātōrum | |
| dative | dēcertātō | dēcertātō | dēcertātīs | ||||
| accusative | dēcertātum | dēcertātam | dēcertātum | dēcertātōs | dēcertātās | dēcertāta | |
| ablative | dēcertātō | dēcertātā | dēcertātō | dēcertātīs | |||
| vocative | dēcertāte | dēcertāta | dēcertātum | dēcertātī | dēcertātae | dēcertāta | |