Definify.com
Definition 2025
decimaturus
decimaturus
Latin
Participle
decimātūrus m (feminine decimātūra, neuter decimātūrum); first/second declension
- about to decimate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | decimātūrus | decimātūra | decimātūrum | decimātūrī | decimātūrae | decimātūra | |
| genitive | decimātūrī | decimātūrae | decimātūrī | decimātūrōrum | decimātūrārum | decimātūrōrum | |
| dative | decimātūrō | decimātūrō | decimātūrīs | ||||
| accusative | decimātūrum | decimātūram | decimātūrum | decimātūrōs | decimātūrās | decimātūra | |
| ablative | decimātūrō | decimātūrā | decimātūrō | decimātūrīs | |||
| vocative | decimātūre | decimātūra | decimātūrum | decimātūrī | decimātūrae | decimātūra | |