Definify.com
Definition 2024
declamaturus
declamaturus
Latin
Participle
dēclāmātūrus m (feminine dēclāmātūra, neuter dēclāmātūrum); first/second declension
- about to declame
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēclāmātūrus | dēclāmātūra | dēclāmātūrum | dēclāmātūrī | dēclāmātūrae | dēclāmātūra | |
| genitive | dēclāmātūrī | dēclāmātūrae | dēclāmātūrī | dēclāmātūrōrum | dēclāmātūrārum | dēclāmātūrōrum | |
| dative | dēclāmātūrō | dēclāmātūrō | dēclāmātūrīs | ||||
| accusative | dēclāmātūrum | dēclāmātūram | dēclāmātūrum | dēclāmātūrōs | dēclāmātūrās | dēclāmātūra | |
| ablative | dēclāmātūrō | dēclāmātūrā | dēclāmātūrō | dēclāmātūrīs | |||
| vocative | dēclāmātūre | dēclāmātūra | dēclāmātūrum | dēclāmātūrī | dēclāmātūrae | dēclāmātūra | |