Definify.com
Definition 2024
declamatus
declamatus
Latin
Participle
dēclāmātus m (feminine dēclāmāta, neuter dēclāmātum); first/second declension
- declamed
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēclāmātus | dēclāmāta | dēclāmātum | dēclāmātī | dēclāmātae | dēclāmāta | |
| genitive | dēclāmātī | dēclāmātae | dēclāmātī | dēclāmātōrum | dēclāmātārum | dēclāmātōrum | |
| dative | dēclāmātō | dēclāmātō | dēclāmātīs | ||||
| accusative | dēclāmātum | dēclāmātam | dēclāmātum | dēclāmātōs | dēclāmātās | dēclāmāta | |
| ablative | dēclāmātō | dēclāmātā | dēclāmātō | dēclāmātīs | |||
| vocative | dēclāmāte | dēclāmāta | dēclāmātum | dēclāmātī | dēclāmātae | dēclāmāta | |