Definify.com
Definition 2024
declamitaturus
declamitaturus
Latin
Participle
dēclāmitātūrus m (feminine dēclāmitātūra, neuter dēclāmitātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēclāmitātūrus | dēclāmitātūra | dēclāmitātūrum | dēclāmitātūrī | dēclāmitātūrae | dēclāmitātūra | |
| genitive | dēclāmitātūrī | dēclāmitātūrae | dēclāmitātūrī | dēclāmitātūrōrum | dēclāmitātūrārum | dēclāmitātūrōrum | |
| dative | dēclāmitātūrō | dēclāmitātūrō | dēclāmitātūrīs | ||||
| accusative | dēclāmitātūrum | dēclāmitātūram | dēclāmitātūrum | dēclāmitātūrōs | dēclāmitātūrās | dēclāmitātūra | |
| ablative | dēclāmitātūrō | dēclāmitātūrā | dēclāmitātūrō | dēclāmitātūrīs | |||
| vocative | dēclāmitātūre | dēclāmitātūra | dēclāmitātūrum | dēclāmitātūrī | dēclāmitātūrae | dēclāmitātūra | |