Definify.com
Definition 2024
declinaturus
declinaturus
Latin
Participle
dēclīnātūrus m (feminine dēclīnātūra, neuter dēclīnātūrum); first/second declension
- about to deflect
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēclīnātūrus | dēclīnātūra | dēclīnātūrum | dēclīnātūrī | dēclīnātūrae | dēclīnātūra | |
| genitive | dēclīnātūrī | dēclīnātūrae | dēclīnātūrī | dēclīnātūrōrum | dēclīnātūrārum | dēclīnātūrōrum | |
| dative | dēclīnātūrō | dēclīnātūrō | dēclīnātūrīs | ||||
| accusative | dēclīnātūrum | dēclīnātūram | dēclīnātūrum | dēclīnātūrōs | dēclīnātūrās | dēclīnātūra | |
| ablative | dēclīnātūrō | dēclīnātūrā | dēclīnātūrō | dēclīnātūrīs | |||
| vocative | dēclīnātūre | dēclīnātūra | dēclīnātūrum | dēclīnātūrī | dēclīnātūrae | dēclīnātūra | |