Definify.com
Definition 2024
decoraturus
decoraturus
Latin
Participle
decorātūrus m (feminine decorātūra, neuter decorātūrum); first/second declension
- about to decorate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | decorātūrus | decorātūra | decorātūrum | decorātūrī | decorātūrae | decorātūra | |
| genitive | decorātūrī | decorātūrae | decorātūrī | decorātūrōrum | decorātūrārum | decorātūrōrum | |
| dative | decorātūrō | decorātūrō | decorātūrīs | ||||
| accusative | decorātūrum | decorātūram | decorātūrum | decorātūrōs | decorātūrās | decorātūra | |
| ablative | decorātūrō | decorātūrā | decorātūrō | decorātūrīs | |||
| vocative | decorātūre | decorātūra | decorātūrum | decorātūrī | decorātūrae | decorātūra | |