Definify.com
Definition 2024
decreturus
decreturus
Latin
Participle
dēcrētūrus m (feminine dēcrētūra, neuter dēcrētūrum); first/second declension
- about to decrease
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēcrētūrus | dēcrētūra | dēcrētūrum | dēcrētūrī | dēcrētūrae | dēcrētūra | |
| genitive | dēcrētūrī | dēcrētūrae | dēcrētūrī | dēcrētūrōrum | dēcrētūrārum | dēcrētūrōrum | |
| dative | dēcrētūrō | dēcrētūrō | dēcrētūrīs | ||||
| accusative | dēcrētūrum | dēcrētūram | dēcrētūrum | dēcrētūrōs | dēcrētūrās | dēcrētūra | |
| ablative | dēcrētūrō | dēcrētūrā | dēcrētūrō | dēcrētūrīs | |||
| vocative | dēcrētūre | dēcrētūra | dēcrētūrum | dēcrētūrī | dēcrētūrae | dēcrētūra | |