Definify.com
Definition 2024
decretus
decretus
Latin
Participle
dēcrētus m (feminine dēcrēta, neuter dēcrētum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēcrētus | dēcrēta | dēcrētum | dēcrētī | dēcrētae | dēcrēta | |
| genitive | dēcrētī | dēcrētae | dēcrētī | dēcrētōrum | dēcrētārum | dēcrētōrum | |
| dative | dēcrētō | dēcrētō | dēcrētīs | ||||
| accusative | dēcrētum | dēcrētam | dēcrētum | dēcrētōs | dēcrētās | dēcrēta | |
| ablative | dēcrētō | dēcrētā | dēcrētō | dēcrētīs | |||
| vocative | dēcrēte | dēcrēta | dēcrētum | dēcrētī | dēcrētae | dēcrēta | |
References
- decretus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- decretus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- Félix Gaffiot (1934), “decretus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.