Definify.com
Definition 2024
decumaturus
decumaturus
Latin
Participle
decumātūrus m (feminine decumātūra, neuter decumātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | decumātūrus | decumātūra | decumātūrum | decumātūrī | decumātūrae | decumātūra | |
| genitive | decumātūrī | decumātūrae | decumātūrī | decumātūrōrum | decumātūrārum | decumātūrōrum | |
| dative | decumātūrō | decumātūrō | decumātūrīs | ||||
| accusative | decumātūrum | decumātūram | decumātūrum | decumātūrōs | decumātūrās | decumātūra | |
| ablative | decumātūrō | decumātūrā | decumātūrō | decumātūrīs | |||
| vocative | decumātūre | decumātūra | decumātūrum | decumātūrī | decumātūrae | decumātūra | |