Definify.com

Definition 2024


decuriatus

decuriatus

Latin

Participle

decuriātus m (feminine decuriāta, neuter decuriātum); first/second declension

  1. divided into decuriae

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative decuriātus decuriāta decuriātum decuriātī decuriātae decuriāta
genitive decuriātī decuriātae decuriātī decuriātōrum decuriātārum decuriātōrum
dative decuriātō decuriātō decuriātīs
accusative decuriātum decuriātam decuriātum decuriātōs decuriātās decuriāta
ablative decuriātō decuriātā decuriātō decuriātīs
vocative decuriāte decuriāta decuriātum decuriātī decuriātae decuriāta

References