Definify.com
Definition 2024
decussaturus
decussaturus
Latin
Participle
decussātūrus m (feminine decussātūra, neuter decussātūrum); first/second declension
- about to decussate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | decussātūrus | decussātūra | decussātūrum | decussātūrī | decussātūrae | decussātūra | |
| genitive | decussātūrī | decussātūrae | decussātūrī | decussātūrōrum | decussātūrārum | decussātūrōrum | |
| dative | decussātūrō | decussātūrō | decussātūrīs | ||||
| accusative | decussātūrum | decussātūram | decussātūrum | decussātūrōs | decussātūrās | decussātūra | |
| ablative | decussātūrō | decussātūrā | decussātūrō | decussātūrīs | |||
| vocative | decussātūre | decussātūra | decussātūrum | decussātūrī | decussātūrae | decussātūra | |