Definify.com

Definition 2024


deducens

deducens

Latin

Participle

dēdūcēns m, f, n (genitive dēdūcentis); third declension

  1. leading away etc.

Inflection

Third declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masc./Fem. Neuter Masc./Fem. Neuter
nominative dēdūcēns dēdūcentēs dēdūcentia
genitive dēdūcentis dēdūcentium
dative dēdūcentī dēdūcentibus
accusative dēdūcentem dēdūcēns dēdūcentēs dēdūcentia
ablative dēdūcentī dēdūcentibus
vocative dēdūcēns dēdūcentēs dēdūcentia