Definify.com
Definition 2024
deductivus
deductivus
Latin
Adjective
dēductīvus m (feminine dēductīva, neuter dēductīvum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēductīvus | dēductīva | dēductīvum | dēductīvī | dēductīvae | dēductīva | |
| genitive | dēductīvī | dēductīvae | dēductīvī | dēductīvōrum | dēductīvārum | dēductīvōrum | |
| dative | dēductīvō | dēductīvō | dēductīvīs | ||||
| accusative | dēductīvum | dēductīvam | dēductīvum | dēductīvōs | dēductīvās | dēductīva | |
| ablative | dēductīvō | dēductīvā | dēductīvō | dēductīvīs | |||
| vocative | dēductīve | dēductīva | dēductīvum | dēductīvī | dēductīvae | dēductīva | |
Related terms
References
- deductivus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “deductivus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.