Definify.com
Definition 2024
deducturus
deducturus
Latin
Participle
dēductūrus m (feminine dēductūra, neuter dēductūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēductūrus | dēductūra | dēductūrum | dēductūrī | dēductūrae | dēductūra | |
| genitive | dēductūrī | dēductūrae | dēductūrī | dēductūrōrum | dēductūrārum | dēductūrōrum | |
| dative | dēductūrō | dēductūrō | dēductūrīs | ||||
| accusative | dēductūrum | dēductūram | dēductūrum | dēductūrōs | dēductūrās | dēductūra | |
| ablative | dēductūrō | dēductūrā | dēductūrō | dēductūrīs | |||
| vocative | dēductūre | dēductūra | dēductūrum | dēductūrī | dēductūrae | dēductūra | |