Definify.com
Definition 2025
defensaturus
defensaturus
Latin
Participle
dēfensātūrus m (feminine dēfensātūra, neuter dēfensātūrum); first/second declension
- about to ward off
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēfensātūrus | dēfensātūra | dēfensātūrum | dēfensātūrī | dēfensātūrae | dēfensātūra | |
| genitive | dēfensātūrī | dēfensātūrae | dēfensātūrī | dēfensātūrōrum | dēfensātūrārum | dēfensātūrōrum | |
| dative | dēfensātūrō | dēfensātūrō | dēfensātūrīs | ||||
| accusative | dēfensātūrum | dēfensātūram | dēfensātūrum | dēfensātūrōs | dēfensātūrās | dēfensātūra | |
| ablative | dēfensātūrō | dēfensātūrā | dēfensātūrō | dēfensātūrīs | |||
| vocative | dēfensātūre | dēfensātūra | dēfensātūrum | dēfensātūrī | dēfensātūrae | dēfensātūra | |