Definify.com
Definition 2024
deformaturus
deformaturus
Latin
Participle
dēformātūrus m (feminine dēformātūra, neuter dēformātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēformātūrus | dēformātūra | dēformātūrum | dēformātūrī | dēformātūrae | dēformātūra | |
| genitive | dēformātūrī | dēformātūrae | dēformātūrī | dēformātūrōrum | dēformātūrārum | dēformātūrōrum | |
| dative | dēformātūrō | dēformātūrō | dēformātūrīs | ||||
| accusative | dēformātūrum | dēformātūram | dēformātūrum | dēformātūrōs | dēformātūrās | dēformātūra | |
| ablative | dēformātūrō | dēformātūrā | dēformātūrō | dēformātūrīs | |||
| vocative | dēformātūre | dēformātūra | dēformātūrum | dēformātūrī | dēformātūrae | dēformātūra | |