Definify.com
Definition 2024
deformatus
deformatus
Latin
Participle
dēformātus m (feminine dēformāta, neuter dēformātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēformātus | dēformāta | dēformātum | dēformātī | dēformātae | dēformāta | |
| genitive | dēformātī | dēformātae | dēformātī | dēformātōrum | dēformātārum | dēformātōrum | |
| dative | dēformātō | dēformātō | dēformātīs | ||||
| accusative | dēformātum | dēformātam | dēformātum | dēformātōs | dēformātās | dēformāta | |
| ablative | dēformātō | dēformātā | dēformātō | dēformātīs | |||
| vocative | dēformāte | dēformāta | dēformātum | dēformātī | dēformātae | dēformāta | |
References
- DEFORMATUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)