Definify.com
Definition 2024
degeneraturus
degeneraturus
Latin
Participle
dēgenerātūrus m (feminine dēgenerātūra, neuter dēgenerātūrum); first/second declension
- about to degenerate, deteriorate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēgenerātūrus | dēgenerātūra | dēgenerātūrum | dēgenerātūrī | dēgenerātūrae | dēgenerātūra | |
| genitive | dēgenerātūrī | dēgenerātūrae | dēgenerātūrī | dēgenerātūrōrum | dēgenerātūrārum | dēgenerātūrōrum | |
| dative | dēgenerātūrō | dēgenerātūrō | dēgenerātūrīs | ||||
| accusative | dēgenerātūrum | dēgenerātūram | dēgenerātūrum | dēgenerātūrōs | dēgenerātūrās | dēgenerātūra | |
| ablative | dēgenerātūrō | dēgenerātūrā | dēgenerātūrō | dēgenerātūrīs | |||
| vocative | dēgenerātūre | dēgenerātūra | dēgenerātūrum | dēgenerātūrī | dēgenerātūrae | dēgenerātūra | |